Главная

Vecmilgrāvis / Вецмилгравис

Posted сентябрь 27th, 2009 by admin

 

Apkaimes vesturiskais apraksts

 Vecmīlgrāvis atrodas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā. Savu nosaukumu Mīlgrāvis ieguvis pateicoties ūdensdzirnavām, ko ierīkojuši cisterciešu Sv. Nikolaja klosterbrāļi uz 13. gadsimtā izraktā kanāla, kas savieno Ķīšezeru ar Daugavu. Tas tika rakts, lai pavasara palu laikā ātrāk noskrietu ūdeņi no Ķīšezera palieņu pļavām. Atkarībā no vēja virziena mainījās arī straumes virziens, tāpēc ordeņbrāļi ierīkoja tur ūdensdzirnavas. Kanālu nosauca par Mühlen Graben, t.i. Dzirnavu grāvi. Šobrīd mūku kādreiz raktais kanāls, lielākoties pateicoties dabasspēkiem, kļuvis par 200 m platu un 9 m dziļu starpteku, kuras malā izvietojusies Rīgas kuģu būvētava. Ūdens strēle Mīlgrāvi sadala Vecmīlgrāvī (augšpus kanālam) un Jaunmīlgravī (lejpus kanālam).  Vecmīlgrāvī ietilpst Ziemeļblāzma un Rīnūži – kādreizējais zvejniekciems. Rīnūžos atrodas vecākie Rīgas kapi (Vecmīlgrāvja kapi), kas izveidoti 17. gs. Ap šo laiku tur parādījās arī pirmā baznīca. Kad 18. gs. beigās netālu uzcēla Balto baznīcu, vecais dievnams zaudēja savu nozīmi un sabruka, bet vēl līdz 20. gs. tuvējo apkārtni dēvēja par Ciemu pie Vecās baznīcas. Baltā baznīca (1788), kas pašreizējā izskatā celta no 1876. - 1879. gadam (atjaunota 1926.), ir vienīgā baznīca, kuras zvanu tornī atrodas bāka. Tā iedegas uz 2 sekundēm ik pēc 2 sekundēm, un ir saskatāma četru jūras jūdžu attālumā. Līdz 20. gs. sākumam ap baznīcu bija laukakmeņu krāvums, lai aizkavētu baznīcas izskalošanu pavasara plūdu laikā. 1876.gadā Rīnūžos līdzās baznīcai pēc K. Valdemāra iniciatīvas atvēra Mangaļu jūrasskolu, bet tā tika sagrauta Pirmā pasaules kara laikā.

Описание окрестностей