Joana Rautenfelda lieta.

XX gādsimtā sakuma pagāja trokšņains tiesu process par lietu Ioanna Rautenfelda kas nogalināja dakteri Shejnfelda psihiatriskas klīnikas īpašnieku Atgazene.Lūk šim procesam un ir veltīts šis materials.

Jaunākās ziņas.
Pirmdien,1. Oktobrī, 1912g. Nr.271.

Joana Rautenfelda lieta.

Pērnaja augustā zv. Adv. Truhards kā viņa mātes pilnvarnieks iesniedza Rīgas apgabaltiesai lūgumu, atzīt Rautenfeldu par vājprātīgu. Lūgumā aizrādīts, ka Rautenfeldu ģimenē nervu slimības esot iedzimts un tā Joans Rautenfelds sirgstot ar lieluma un vajāšanas māniju. Tam par pierādījumu pienes, ka Rautenfelds licis izgatavot priekš sevis kuverus ar uzrakstu „ Rožu un maizes tirgotajs” un ka viņš nēsājot pie sevis revolveri. Bez tā Truhards pienesis Dr. Sokolova un Reifaldenhemes ārsta Rema apliecību, kurā Rautenfelds aprādīts par nenormālu. Joprojām tiesai nodotas dažas Rautenfelda vēstules no Reifaldenhemes dažiem rīdzeniekiem, kurās starp citu teikt ka Anglija gatavojoties uzbrukt Vācijai. Rīgas apgabaltiesa izsauca pērnajā septembrī par eksportieri Vidzemes guberņas ārsniecības inspektora palīgu Dr. Aļeksejevu un pilsētas ārstus Toržicku ar Blumenavu, bet par Rautenfelda aizstāvi Aļejņikovu. Pie tiesas pievests, Rautenfelds izskaidroja , ka rakstot par Anglijas uzbrukumu Vācijai viņš atradies zem hipnotisma un tagad atzīstot ka rakstījis muļķības. Visus Truharda motīvus viņš spoži apgāž ar apdomīgām atbildēm. Kādā vēsyulē viņš bija rakstījis, ka viņa tagadējā sieva (Kuģeniek) esot Keizarienes Katrīnas I cilts. Pie tiesas viņš to apstiprina, aprādīdams vēsturiskās ziņas, pēc kurām Katrīna I bijusi latviete. Kā Aļejņikovs aizstāvēja Rautenfeldu, par to vēl trūkst ziņu. Ārsti – eksperti turpretīm atsakās dot spriedumu par Rautenfelda gara stāvokli, aizrādot, ka preikš tam vajadzīga tā pamatīga izmeklēšana un novērōšana slimnīcā. Truhards lūdz tiesu ievietot Rautenfeldu šā nolūkam Dr. Šenfeda klīnikā un nopratināt kā ekspertu pašu Šenfeldu. Tiesa piekrīt ka Rautenfeldu der izmeklēt minētā klīnikā kādu mēnesi ilgi. No tiesas Rautenfelds aizbrauca atpakaļ uz Jelgavu, tur viņš dzīvoja kopā ar sievu jau no 1910. gada un pelnijās ar stundu došanu. Tur, kā zināms, veselus 4 mēnēšus no vietas garīdzniecība pārbaudīja viņa gara stāvokli, atzina viņu par garīgi veselu un salaulāja pēc tam šā gada 9. Janvārī ar Kuģeniek; bet jau otrā dienā Truhards iesniedz Rīgas apgabaltiesai ziņojumu, ka Rautenfelds neparko neesot iedabūjāms Rr. Šenfelda klīnikā, jo tas bīstoties, ka viņu tur ieslodzīšot uz visu mūžu, bet Dr.Šenfelds esot ar mieru izmeklēt un noteikt viņa gara stāvokli ambulatoriskā kārtā, apmeklējot to viņa dzīvoklī, lai gan viens dzīvoja Jelgavā un otrs Rīgā.

Jaunākās ziņas.
Otrdien,2.oktobrī. 1912g. Nr. 272

Joana Rautenfelda lieta

Tiesa tam piekrita. Pie tam Rautenfelds ar sievu un dēlu bija nokļuvuši trūcīgos apstākļos un viņiem bieži piesūtītas draudu vēstules, ka viņu ar varu aizvedīšot uz Dr. Šenfelda trako namu un ieslodzīs tur uz visu mūžu. Viss pārdzīvotais, tiesa, draudi, trūkums satrieca Rautenfeldu tādā mērā, ka viņš saņēmis vienā nedēļā vien 5 draudu vēstules sasirga grūtsirdībā un naktīm murgoja. 1. Februāra naktī, kad zem viņa dzīvokļa apakšējā stāvā, prostitūcijas telpās ir ārkārtējs troksnis, mēbēļu dauzīšana un kliedziēni pēc palīdzības, viņš pa murgiem uztrukstas no miega , izlec par otrā stāva logu un ievaino galvu. Viņu paceļ bez samaņas un aizved uz pilsētas slimnīcu, bet jau otrā dienā tur ierodas viņa brālis Pauls aizved viņu uz Tabora biedrības slimnīcu. 5. Februārī pie viņa sievas ierodas Dr.Šenfelds un atprasa no viņas , vīra drēbes un mantas, bet sevišķi vērtīgo vijoli un revolveri. Viņa pieprasījumu atraida, bet viņš aizved bez samaņas slimo Rautenfeldu uz Rīgu savā vājprātīgo iestādē. Jau 10.februārī Truhards iesniedza apgabaltiesai lūgumu dot lietai tālāku virzienu, jo Rautenfelds pēdējā laikā manāmi zaudējis prātu un atrodoties kā ārprātīgs Šenfelda ārprātīgo iestādē, kur tas guļot tik slims, ka drīzi varot nomirt un, tā ka pēc viņa nāves varot rasties testaments, tad viņš lūdz tiesu uz vietas izmeklēt viņu un noteikt viņa gara stāvokli. Tiesa 22. Februārī atzīst šo lūgumu par izpildamu un kā eksperti ierodas pie Rautenfelda minētais inspektora palīgs Dr. Aļeksejevs un pilsētas ārsti Pugo ar Kašlinu. Viņi atrod Rautenfeldu nekustoši slimu. Uz vairākiem jautājumiem tas viņiem neatbild. Uz jautājumu, vai vai pazīst klīnikas ārstu, viņš atbild: „ Nikolajs”. Uz – „kas ir šis Nikolais?” viņš atbild - „ Mums ir tikai viens Nikolajs”. Ari uz daudz vēlākiem jautājumiem viņš neatbild bet gan jautā : „ kāpēc mani šeit tur?” Pie tiesas eksperti apliecina viņu par vajprātīgu (ārprātīgu) un tiesa nolemj atzīt viņu par tādu.Tiesai nebija pat ziņots, ka kā un kādā kārtā Rautenfelds ar savu sievu pārgājuši pareizticībā.Ievērojams arī tas, ka pēc civilustāva 1913 panta lieta bija izskatama Jelgavas, bet ne Rīgas apgabaltiesā, jo Rautenfelda pastāvīgā dzīves vieta bija Jelgavā.Tādā kārtā Joans Rautenfelds nokļuvis Dr.Šenfelda trako namā un viņam, kā ārprātīgam atņemtas mantošanas tiesības un līdz ar to lielā Bieriņu muiža. Dr. Šenfelda klīnikas raksti (скорбныелисты) uzrāda, ka Joans Rautenfelds gulējis tajā pirmās 4 nedēļas gandrīz bez samaņas, bet nācis pie samaņas, viņš izturējies mierīgi un padevies visiem noteikumiem un klīnikas režīmam bez kādas pretrunas; bet arvien lūdzis dot naudu viņa trūkumu cietošai sievai ar bērnu, ko apliecina pat paša Šenfelda brālis kā tiešais klīnikas ārsts. Sieva apmeklēja viņu gandrīz katru dienu un jau 21. Martā iesniedza Rīgas apgabaltiesā lūgumu, atļaut viņai izņemt to no klīnikas un apņemās uzturēt viņu, sevi un bērnu par to naudu, kuru Rautenfelda aizbildnis maksāja Šenfeldam par viņa turēšanu klīnikā, aizrādīdama, ka viņas vīrs esot satiksmē ar viņu galīgi normāls; bet Rautenfelda aizbildņa barona Freitaga Adrighovena pilnvarnieks, zv. advokāts tam nepiekrita, norādīdams, ka šī jautājumā izsšķiršanā nepiekrīt tiesai. Par Rautenfelda dzīvi klīnikā ir apliecināts, ka uztura bijusi viņam vāja un gaļa tāda, ka nebijusi ēdama, tā ka viņam bijis jāpārtiek tikai ar zupu pusdienās un ar maizi un pienu vakarinās. Ārstēšanai nekādas zāles netikušas dotas.

 Jaunākās ziņas
Ceturtdien, 8. Novembrī 1912 g. Nr.309
Joana fon Rautenfelda lietā jau konstatēts, ka viņš ir garīgi normāls, bet gan stipri nervozs un tāpēc viņu nodošot tiesai par Dr.Šenfelda nošaušanu, pārvietojot viņu jau nākošās dienās no Aleksandra augstumu slimnīcas uz cietumu. Viņa gara stāvoklis pamatīgi pārbaudīts veselus 3 mēnešus no vietas. Nopratināti arī vairāki viņa dzimtas locekļi, mājas ārsti u.t. par viņa senāko pagātni līdz pat viņa ievietošanai Šenfelda vājprātīgo iestādē. Sevišķi interesants viņa paša sacerējums par viņa izbēgšanu iz Friedenheimes vājprātīgo iestādes, tas tieši pierādot viņa veselo prātu. Rautenfelda aizbildnis jau atzinis par pienākumu izmaksāt viņa sievai ar bērnam 60 rbļ. mēnesī uzturam. Plašākas ziņas ceram drīzumā pasniegt.
Jaunākās ziņas
Piektdien, 9.novembrī 1912g. Nr.310
Joana fon Rautenfelda pārbaudīšanas laiks ir beidzies un, kā jau īsumā aizrādīts, viņš atzīts garīgi par pilnīgi normālu, bet aiz ilgām un grūtām ciešanām par drusku grūtsirdīgu(несколькоподавленнагорасположенiядуха).Ievērojamas ir pie pārbaudīšanas laika viņa atbildes, no kurām dažas še atstāstam. Tas drīzi pēc viņa ievietošanas Aleksandra augstuma iestādē, 14. Jūlijā uz jautājumu: Kādēļ viņš tur ievietots, - viņš atteicis : „ Gadijuma dēļ ar Dr. Šenfeldu”. Vai atradaties tad Dr. Sokolovska iestādē? - „ Jā , priekš dažiem gadiem”. Ar ko Jūs slimojat tad? – „Biju slims ar plaušu katāru”. Vai grībēja tad iecelt par Jums aizbildniecību? - „Jā, pēdējā laikā gribēja”. Kāpēc? -„ Mani iespējīgie (влiятельные) un bagātie radinieki izlietoja pret mani līdzekļus tāpēc, ka es precēju jaunavu iz zemākas kārtas”. Kā Jūs nokļuvāt Šenfelda vājprātīgo iestādē? - „ Mani ievietoja tur pret manu gribu un noturēja pusgadu, bet 24. jūnijā man izdevās izkļūt no turienes un aiziet no pilsētas. Atgriezies Rīgā, es apmetos savas mātes dzīvoklī Andreja ielā, domādams, ka varēšu dzīvot tur drošībā”. Uz jautājumu par sadursmi ar Dr. Šenfeldu fon Rautenfelds atbildēja: „ Es atrados viens savā dzīvoklī Andreja ielā, tad kad piepeši kas atrāva durvis un ienāca Dr.Šenfelds. Tas sacija: „ Nākat man līdzi”, bet es atteicu: „ Esmu pieaudzis cilvēks un negribu iet”. Uz tam Dr.Šefelds iesaucās : „Jums jādara tas! Es to gribu!”. Es gribēju aiziet, bet Dr. Šenfelds bruka man virsū un sagrāba mani tik stipri, ka es nespēju izrauties. Man izkrita no kabatas revolvers ; es pacēlu revolveri, bet vēl nešāvu, bet tad Dr.Šenfelds nelaida mani vaļā, tad sevi aizsargādams izšāvu bez mērķa un nodoma nošaut ārstu. Pēc šāviena Dr.Šenfelds izgāja otrā istabā. Es domāju, ka viņš izgāja saukt sevim palīgu un tāpēc aizgāju caur rowji, pasacijis kalponei: „ tur vajaga būt kam notikušam”. Atstājis dzīvokli, es aizgāju uz aprinķi, kur sabiju dažas dienas, tad nejauši lasīju avīzēs, ka Dr.Šenfelds grūti ievainots un pat miris”. Vai Jūs nožēlojat Dr.Šenfeldu?   -„Ļoti bēdīga un nopietna lieta ir, kad cilvēks nomirst; bet attiecībā uz Dr.Šenfeldu mana sirdsapziņa ir tīra, jo es rīkojos tikai pašaizsardzībā pret varu no Dr.Šenfelda puses”. Šī pārbaudīšanas protokola beigās rakstīts, ka fon Rautenfelds uzvedas mierīgi, labprāt padodas slimnīcas režīmam, ir mierā ar visu, atbild uz jautājumiem labprāt, runā diezgan apdomīgi (разумно), neizsaka nekādas murgu idejas ( бредовыхъидей) un ir drusku grūtsirdīgs. Cetras dienas vēlāk par sadursmi ar Šenfeldu viņš teicis: „ Dr.Šenfelds uzbruka man manā paša dzīvoklī; es pretojos, bet ā kā viņš bija stiprāks, tad man bija jālieto sava tiesība – aizstāvēties ar ieroci. Pēc mana šāvienā Šenfelds izgāja no istsbas. Cik es viņu ievainoju, to nevaru zināt. Tikai   vēlāk lasīju avīzē, ka Dr.Šenfelds nevien grūti ievainots , bet ka pat miris.” Vai Jums ir zvērināts advokāts Jūsu lietas vēšanai? - „ Priekš kā man advokāts? Man nav jāved nekāda prāva. Bet es varu būt pats savs aizstāvis. Tagad es tikai gribu, ka man turpmāk vairs neatņemt svabadību. Man jau ¾ gada nelikumīga lietā atņemta svabadība. Šā gada februārī man uzbruka Jelgavā un aizveda mani bez samaņas stāvoklī sākumā uz „Tāboru”, bet pēc tam uz Dr.Šenfelda iestādi. Dr.Šenfelda iestādē mani turēja ļoti cieši (оченьстрого), apgājās ar mani nelabi, tur bija nelabs gaiss un deva nelabu uzturu. Dr.Šenfelds pastāvīgi maisījās manās personīgās lietās, piemēram jautāja man kāpēc es tik dievbijīgs. Es apprecēju jaunu, ziedošu meiteni, bet tagad es nezinu, kur atrodās mana sieva un mans bērns”. Protokola no 20.jūlija rakstīts, ka fon Rautenfelds uzvedas mierīgi un paklausīgi un lūdz atļauju pastaigāties svaigā gaisā.
Jaunākās ziņas

Pirmdien, 10.decembrī. 1912g. Nr.340. 2 lpp.

Joana fon Rautenfelda lietā nesen ziņots, ka Jelgavas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesis cēlis kriminālsūdzību pret Rautenfelda kundzi, ka viņa ar dažādiem līdzekļiem piespiedusi Rautenfeldu sevi precēt un devusies ar viņu laulībā, zinot , ka viņš ir garā vajš. Tāda šī ziņa nav patiesa. Daži Rautenfelda piederīgie gan bijuši nodomājuši celt šādu sūdību un griezušies pie tā garīdznieka kas salaulāja Rautenfeldu, ar dažādiem aizrādījumiem un priekšlikumiem; bet viņiem izskaidrots, ka laulība izdarīta ne piepieši, bet pēc 4 mēnešu ilgas pārbaudīšanas ar lielu nopietnību un likumīgi, tā kā no laulības šķiršanas nevarot būt ne runas. Tā izdarītas laulības šķiršana būtu ļoti grūti izdarāma pat tajā gadījenā, ja to pats Rautenfelds prasītu. Pats Rautenfelds atrodas vēl arvien Aleksandra augstumu iestādē, lai gan eksperti atzinuši viņu par garīgi normālu. Viņu neatsvabina no turienes tāpēc, ka neesot nopratināti visi lietā uzdotie liecinieki. Bez eksperu atzinuma viņam ticis ziņots, ka viņu drīzumā izņemšot no šīs iestādes, bet tā kā tas vēl nav noticis, tad viņš par to esot stipri izmisis un sācis tik nopietni sirgt, ka tagad viņa aizstāvis iesniedzis pienācīgā vietā lūgumu, ilgāk nekavētiēs ar viņa atsvabināšanu no minētās iestādes.Pēdējā laikā viņš ļoti ilgojoties pēc savas sievas un bērniem, kurus arī jau pielaiž ik trešdienām un svētdienām.

Jaunākas ziņas.
Svētdien,6.janvārī. 1913g. Nr.6.
Joana fon Rautenfelda lietā patlaban sperti nopietni soļi, lai panāktu izmeklēšanas nobeigšanu par viņa gara stāvokli un viņa ievietōšanu кādā snatorijā vai klīnikā, jo Aleksandra augstumu iestādē pa tur pavadītiem 6 mēnešiem viņš miеsīgi un garīgi stipri novārdzis.
Jaunākas ziņas
Svētdien,20.janvārī 1913g. Nr.20
Joana fon Rautenfelda lietā patlaban iesākts izdot noveli krievu valodā ar nosaukumu „Kur taisnība?” Pirmā burtnīca jau iznākusi grāmatu apgādniecībā „Saule”izdevumā un maksā 24 lappuses 5 kap. Latviešu valodā šī novele iznāks drīzumā un tajā attēlos visus notikumus ar Joanu fon Rautenfeldu un viņa aprecēšanos ar Emīliju Kugeniek.
Jaunākas ziņas

Sestdien, 2. Februārī 1913g.Nr 33

Joans fon Rautenfelds pēc ilgākas novērošanas Aleksandra augstumu slimnčā esot, kā „Rižsk.Vestņiks”ziņo, atzīts par vājprātīgu. „Rig. Tageblatt” jau pasteidzās piebilst, ka nu visām latviešu „pasakām” būšot beigas.Mums no drošiem avotiem ziņo, ka šis mazu lapas prieks ir pāragris, jo no ļoti iespaidīgās puses ir gādāts par to, ka ir iecelta jauna ekspertīze, kas var vilkties nedēļām un novest varbūt pie pavisam cita slēdziena. Plašākas ziņas sniegsim turpmāk.

Jaunākas ziņas
Otrdien, 5. Februārī 1913g. Nr.36
Par Joanna fon Rautenfelda gara stāvokli laikraksti ziņo viens otram pretējādi, bet patiesībā ir tā, ka izmeklēšana ir nobeigta, izpētot viņu pēdējo reizi 20.janvārī. Atzīts, ka viņš jau sasirdzis ar prāta vājību pirmā stadijā, ka šī vājība ārstējama un nav bīstama citiem. Tagad lieta pārgājusi no izmeklēšanas tiesneša pie prokurora biedra un tiek gādāts, ka viņu drīzāk atsvabinātu no Aleksandra augstuma iestādes pienācīgai ārstēšanai kādā sanatorijā vai privāti.    Par viņa prāta aptumsošanos arī nevar brīnīties, kur viņš jau no pērnā 5. Februāra un tā tad veselu gadu ieskatīts un turēts kā vājprātīgs gan Senfelda, gan vēlāk Aleksandra augstumu vājprātīgo iestādēs pat starp vājprātīgiem cilvēkiem. Kā tagad reiz nobeigta izmeklēšana sagaidāma viņa pienācīga ārstēšana, par to jāpateicās kādai augsti stāvošai personai. Aleksandra augstumu iestādē izpētīšanai viņu nodeva tikai uz 3 nedēļām, bet viņš atrodas tur jau 7 mēnešus un šis ilgais laiks nevarēja palikt bez kaitīga iespaida uz viņu.
Jaunākas ziņas
Trešdien, 6. februārī 1913g. Nr.37
Rautenfelda lietu izbeigšot , jo tiesas ārsti atzinuši, ka viņš vaiprātīgs un arī Dr. Med. M.Šenfeldu nošāvis vājprātības stāvoklī.
Jaunākas ziņas
Ceturtdien, 7.februārī 1913g. Nr 38
Joana fon Rautenfelda lietā. Laikraksti vēl arvienu nes vienu otrai pretīm runājošās ziņas un pat aizrāda , ka Rautenfelds jau atzīts par ārprātīgu, kāds tas arī bijis nošaujot Dr.Šenfeldu, un tāpēc šī slepkavības lieta nodota izbeigšanai; bet tas nav patiesība. Spriedumu par kāda cilvēka gara stāvokli dod vienīgi tiesa un arī tikai pēc tam, kad viņa kopā ar vietējo ārstniecības inspektoru un diviem ārstiem tiesas priekšā pamatīgi pārbaudījuši attiecīgas personas gara stāvokli. Turklāt kā pašai personai, kā viņa piederīgiem ir tiesība izraudzīties bez minētiem ārstiem arī ārstus no savas puses un ja viņu starpā ir nevienprātība, tad attiecīga persona nododāma vēl īpaša izpētīšana uz ilgāku laiku. Līdz šim par Rautenfelda gara stāvokli vēl nav dots nekāds lēmums, bet caur kādas augsti stāvošas personas gādību ir panākts, ka priekšizmeklēšana ir nobeigta un nodota prokuratūrā. Ja šie atzīs priekšizmeklēšanu par pilnīgu, tad lietu nodos apgabaltiesai,  kas tad izsauks Rautenfeldu un ārstus pirmajai pārbaudīšanai. Ja ārsti un tiesa būs vienprātīgi savos atzinumos, tad tiesa dos spriedumu un tikai tad varēs būt runa par Rautenfelda gara stāvokli, bet vēl var būt, ka prokuratura un beigās pati tiesa atzīst priekšvēlēšanu par nepilnīgu, vai arī pats Rautenfelds ar saviem piederīgiem ceļ pret prieksīzmeklēšanu protestu un tā var notikt, ka to atjauno vai papildina. Tas arī paredzams aiz dažādiem cēloņiem. Cik zināms, tad no Rautenfelda piederīgiem tikai māte ar diviem dēliem apliecinājuši viņu par garīgi nenormālu, bet vēl 20.jūlijā lietpratēji protokolēja par viņu, ka viņš ir garīgi normāls, bet tikai drusku grūtsirdīgs (несколькоподавленнагорасположенiядуха)un vēlāk, ka viņš gan sasirdzis garīgi, bet ārstējams un nav bīstams priekš citiem.
Jaunākas ziņas
Pirmdien, 11. Februārī 1913g. Nr.42
Dr.Šenfelda slepkavības lietā pret „Rižsk.Vestņika” un „Pet.tel.ag” apgalvojumu, ka Henrihs fon Rautenfelds esot atzīts par vājprātīgu, raksta „Prib.Kraj”, ka šis apgalvojums esot pārsteigts. Johans(Heinrihs) fon Rautenfelds atrodas Aleksandra augstumu slimnīcā vienīgi uz pilsētas ārsta Henso atzinuma kā slims un izmeklēšanai nodots arestants (kā Dr. Šenfelda slepkava). Šajās dienās svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis Ignatins nobeidzis izmeklēšanu (tikai priekšizmeklēšanu) un nodevis lietu prokuratūrā ar to atzinumu, ka vajadzīga izmeklēšana par fon Rautenfelda gara stāvokli pēc Kriminālustava 355 panta nosacījuma. Ja prokuratūra piekritīs šim atzinumam, tad lietu nodos tiesai un tās iecelto ekspertu – ārstu komisiju ar guberņas ārstniecības inspektoru priekšgalā. Līdzšinējai fon Rautenfelda turēšanai Aleksandra augstumu slimnīcā un Rīgas apgabaltiesas spriedumam no pērnā 22.februāra, pēc kura fon Rautenfelds atzīts par vājprātīgu, nav nozīmes uz to atzinumu, kādu dos šī komisija par viņa gara stāvokli . Ja šī komisija atzīs fon Rautenfeldu par slimu, tad to nodos slimnīcai īpašai izpētīšanai ilgākais uz 2 gadiem.Kādu spriedumu dos šī komisija, saprotams, nevar būt nevienam zināms un tad „Rižsk.Vetņik” ziņa ir priekšlaiku fantāzija.Cik zinams, Jelgavā bija celta sūdzība pret fon Rautenfeldes kundzi par to, ka viņa savaldzinājusi fon Rautenfeldu jau garīgi slimu, tā ka tas viņu apprecējis. Šajā sūdzībā Jelgavas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesis atbrauca Rīgā un nopratināja veselu rindu liecinieku un arī pašu fon Rautenfeldu ar vairākiem ārstiem. Izmeklēšanas panākumi bija, ka lietu nodeva izbeigšanai kā nedibinātu. Tā tad Jelgavas apgabaltiesa kā iestāde ar vienādu kompetenci ar Rīgas apgabaltiesu ir citādās domās par fon Rautenfelda gara stāvokli nekā „Rižsk. Vestn.”, kas jau iepriekš uzmin spriedumu par fon Rautenfelda gara stāvokli Rīgas apgabaltiesā.Uz mūsu pieprasījumu kāda kompetenta persona fon Rautenfelda lietā mums kategoriski izskaidroja, ka viss, ko „Rižsk.V.” rakstījis par fon Rautenfelda gara stāvokļa izpētīšanu un atzinumiem ir tukši meli.Mums vēl japiezīmē, ka vēl 24. jūlijā ārsti konstatēja, ka fon Rautenfelds ir garīgi vesels, bet tikai drusku grūtsirdīgs. Pēdējā laikā fon Rautenfeldu apmeklē nevien kundze ar bērniem, bet arī māte ar saviem dēliem. Ar visiem viņš izrunājas prātīgi, ar lielu interesi lasa laikrakstus, ļoti uzbudināts par „Rižsk.V” nepatieso ispaudumu par viņa gara stāvokli un par nekrietnajam brošūrām, kuras turpina izdot kā nejēdzigu savelkumu par viņu un viņa apprecēšanos. Viņš arī ir stipri nemierā, ka viņa aizstāvis ļauj tam visam notikt.Pienācīgas iestādes piespiedušas viņa aizbildņus izmaksāt viņa kundzei ar diviem bērniem 100 rbļ mēnesī uzturam un citām dzīves vajadzībām, kuru summu viņa arī kārtīgi saņem.
Jaunākas ziņas
Pirmdien,25. Februārī 1913g. Nr.56
Joana fon Rautenfelda lieta. 18. Februārī guberņas ārstniecības inspektora palīgs Aļeksejevs, pilsētas ārsts Pugo un Aleksandra augstumu iestādes ordinātors Pelmersens kā eksperti nodevuši Rīgas apgabaltiesā par Joana fon Rautenfelda gara stāvokli liecību, ka viņš jau 9.Jūnijā 1912 g., kad nošāvis Dr.Šenfeldu bija garā slims, un esot āds pats tagad. Uz šādas liecības pamata apgabaltiesa izbēdza pret viņu celto sūdzību par Dr. Šenfelda nogalināšanu un nolēma nodot viņu vājprātīgo iestādē. Par fon Rautenfelda aizstāvi pieņemts kāds no ievērojamiem Peterburgas juristiem, kas atbrauks jau šajās dienās Rīgā, skatīs visu lietu cauri un uzņemsies viņa aizstāvēsanu tiesu iestādēs, kādas līds šim viņam nav bijis.
Jaunākas ziņas
Pirmdien, 11. martā1913g. Nr.70
Fon Rautenfelda un Šenfelda lieta.”Rižsk. Vestņ.” raksta, ka Šenfelda nelaimīgā slepkavas Henriha fon Rautenfelda radi, kā jau ziņots,nodomājuši vērsties par to, lai fon Rautenfelda laulība ar latviešu zemnieci Kuģenieku tiktu atzīta par nelikumīgu. No šās laulības, kā zināms, dimis dēls, kurš tādā kārtā, ja laulība atzīstama par likumīgu, būs miļjonu mantinieks. Bet no cenšanā laulību pierādīt par nelikumīgu, neesot cerami nekādi labi panākumi. Lai gan tagad neesot nekādu šaubu par to, ka Heinrihs fon Rautenfelds jau sen ciešot un slimojot ar prāta sajukumu, tomēr, kā zinams, lielākai daļai no psihiski slimiem mēdzot būt daži skaidri brīži; pilnīgi tad pieņemams, ka fon Rautenfelds, dodamies laulībā, atradies tādā prāta gaišā stāvoklī un ka katrā ziņā tad tas esot vel jāpierāda, ka tā tas nebūtu bijis, bet to pierādīt esot grūti iespējams. Fon Rautenfelds salaulāts Jelgavā no pareizticīgo mācītāja.
Jaunākas ziņas
Sestdien, 16. Martā 1913g. Nr 75
Joans fon Rautenfelds. Aleksandra augstumos tagad atsvabināts no vājprātigajiem un ievietots īpašās telpās ar pienācīgām istablietām un viņam atļauta brīva pastaigāšanās par iestādes plašo parku. Viņa garastāvoklis ir možs un trešdien viņš izgatavojis lūgumprasību pienācīgajai iestādei, lai izdod viņa laulātai draudzenei ar abiem bērniem pasi.Šis raksts izgatavots pareizā krievu valodā un oficiālā stilā, ka no kādas prāta neskaidrības nav ne mazākas iezīmes.Vidzemes landrātu kolēģija liegusies izdot minētu pasi bez viņa īpašās atļaujas, kadu nu viņš ir devis ar minēto lūgumrakstu. Viņa pieņemtais aizstāvis vai pilnvarnieks zv. Adv. Višoseks jau spēris soļus viņa mantošanas tiesību atjaunošanā un arī jau aszināts, ka bez Bieriņu muižas fon Rautenfeldam ir vēl 11 zemes īpašumi pilsētas rajonos, kuru līdzīpašnieks ir arī Joans fon Rautenfelds.
Jaunākas ziņas
Trešdien,20.martā Nr 79
Joana fon Rautenfelda lietā jau ziņots, ka viņa piederīgie bija cēluši sūdzību Jelgavas tiesas prokuratūrā pret viņa kundzi, ka tā ar dažādiem līdzekļiemsavaldzinājusi viņu kā vājprātīgu tik tālu, ka viņš to apprecējis. Sūdzībā bija lūgts atzīt viņa laulību par nelikumīgu. Izmeklēšanā sūdzība pierādījās par nedibinātu un jo vairāk tapēc, ka pats fon Rautenfelds izskaidrojis to sev ļaunprātīgu un apliecinājis, ka precējies aiz tīrās mīlestības un nekad nepieļaušot laulības atcelšanu. Tāpēc arī Jelgavas apgabaltiesa izbeidza resp. аtraidīja celto sūdzību, bet sūdzētāji neapmierinājušies ar to un lūguši Pēterburgas tiesu palātu skatīt lietu no jauna cauri. 
Jaunākas ziņas
Trešdien,27.martā Nr 86
Joans fon Rautenfelds izbēdzis 22.marta plkst. 5 ½ pievakarē no Aleksandra augstumu iestādes, panākts II Ganību dambī un atvests atpakaļ. Minētā dienā viņš pastaigājies par iestādes dārzu un pamanijis pie mūra vaļņa iestādes aptīrītāja pieslietas trepes, pārkāpis pa tām pāri valnim un aizbēdzis. Viņa aizbēgšani tūliņ pamanījis sargs Zvaigzne un dzinies viņam pakaļ.
Jaunākas ziņas
Sestdien, 6.aprīlī 1913g.Nr96
 Joana fon Rautenfelda laulības lieta, kā jau ziņots, viņa aizbildņa barona Karļa Freitaga fon Loringhovena pilnvarnieks, zv.adv. Heinike bija iesniedzis Jelgavas apgabaltiesas prokuratūrai sūdzību pret viņa kundzi Elizabeti fon Rautenfeld dzim. Emīliju Kuģeniek uz sodu likuma 1551. рanta pamata par to, itin ka viņa ar nodomu būtu savaldzinājusi Rautenfeldu viņu precēt , labi zinādama, ka tas esot vājprātīgs. Pēc minētā soda likuma panta viņai draudēja ļoti bargs sods – visu tiesību atņemšana un nometināšana attālākā Sibīrijas nomalē. Jau ziņots, ka pēc sūdzības izmeklēšanas, apsūdzētās, viņas vīra, pēdējo piederīgo un citu liecinieku nopratināšanas, prokuratūra nolēma nodot lietu Jelgavas apgabaltiesas izbeigsanai kā nepamatotu. Pret šo lēmumu zv. аdv. Heinike iesniedza minētai apgabaltiesai protestu un lūdza izmeklēt lietu no jauna. Savā protestā viņš sevišķi uzrādījis, ka neesot izmeklēts, ka fon Rautenfelds bijis savas salaulāšanas laikā vājprātīgs. Atsaucās arī uz viņa mātes aizrādījumu, kā jau toreiz, kad fon Rautenfelds uzturējis Aizkrauklē, tur viņa tagadējā kundze dzīvojusi pie barona Šultza fon Ašerādena par kalponi, pēdējā dižojusies , ka fon Rautenfelda vājprātība nekaitot viņas nodomam, jo ar to apprecoties viņa kļūšot par lielmani. Rautenfelda aizbildnis barons Freitags fon Loringhovens esot iesniedzis garīgai konsistorijai lūgumu atcelts laulību, bet tā nevarot izpildīt šo lūgumu, pirms Rautenfelds neesot pierādīts par vājorātīgu salaulāšanas laikā. Šo Heinikes protestu Jelgavas apgabaltiesa skatīja 6.martā savā rīcības sēdē caur un, ievērojuši visas lietas apstākļus atzina protestu par nedibinātu t.k. uzrādītiem motīviem nav nozieguma rakstura. Lieta ir izbeigta pavisam.
Jaunākas ziņas
Nr. 152 – Nr. 157
Pēc pēdējās publikācijas avīzes 96.numurā tika ņemta 55 avīžu numuru ilga pauze. Ne vārda.
Bet sākot ar Nr. 152 un līdz Nr. 157 parādījās vesela rakstu virkne, ko varētu saukt par iepriekšējo rakstu kopsavilkumu. Ievērojamā apjoma dēļ, veikšu tkai līdz šim nezināmo faktu un precizējumu tulkošanu.
...zv.adv. Gustavs Heinike.
Lūgums anulēt laulību celts uz likuma krājuma X sējuma I daļas 37. panta nosacījumiem.
 Pret Elizabeti Kuģeniek, par ārprātīgā savaldzināšanu, apsūdzība celta uz Sodu likuma 1551. Panta II daļas. Tā tika atraidīta arī no Pēterburgas tiesas palātas puses ar 1913g. 3.maija lēmumu, kurā atzīts par pareizu Jelgavas apgabaltiesas lēmums izbeigt lietu.
Jau 1911.g. 29. septembrī Henriha Augusta māte – Teofila Anna Margaret Berens fon Rautenfeld, griezusies Rīgas apgabaltiesā ar lūgumu atzīt viņas dēlu par vājprātīgu un nozīmēt aizbildni par viņu un viņa mantu.
1911.gada 6.oktobrī Rīgas apgabaltiesa nospriež apstiprināt par Henrihu fon Rautenfeldu un viņa mantu pagaidu aizbildniecību, ziņojot par to Rīgas – Valmieras Muižniecības bāriņu tiesai.
1912.gada 22.februārī Rīgas apgabaltiesa nospriež atzīt viņu par nevarīgu pārvaldīt savu mantu.
Rīgas apgabaltiesas I civilnodaļas rīcībā 1912.gada 22.februārī Vidzemes ārstniecības inspektora palīgs Aļeksejevs un Rīgas pilsētas ārsts Kašins ar med Dr. M. Šenfeldu pārbaudīja fon Rautenfelda gara stāvokli Atgāzenes iestādē.
Zvēriņātais advokāts barons Karl Freitag fon Loringhoven esot iecelts 1905. gadā Bieriņu muižas pārvaldīšanai.
1912.gada beigās viņš iecelts par Henriha Augusta aizbildni.
Elīzene fon Rautenfeld (Henriha Augusta māsa) apgabaltiesa atzinusi par bezprātīgu (умалишонной). Hanss fon Rautenfelds (Henriha Augusta brālis) Politehnikas students, 1912g.maijā nošāvies aiz nenormālā gara stāvokli. Heinrihs Augusts atradies Reifriedenheims vājprātīgo iestādē pie Minhenes, no kuras atgriezies 1909g. jūnijā.
No 1911g.decembra beigām Henrihs Augusts Elizabet Emīliju dzīvoja Jelgavā pie mājsaimnieka Abram Helbarts. No 1911.februāra , gandrīz gadu – līdz dēla piedzimšanai , viņi dzīvoja Jelgavā pēc citas adreses.
1912g. 1.septembra ap plkst. 9. Vakarā Jelgavas policijas kārtībnieks Demidovičs aizturēja Heinrihu Augustu fon Rautenfendu uz ielas bez kārtīga apģērba un ievietoja to policijas iecirknī.
Jaunākas ziņas
Pirmdien, 22.jūlijā 1913g. Nr. 198
Joana fon Rautenfelda lietā sevišķa ievērība piegriezta pilsētas slimnīcas nervu slimnieku nodaļas ārsta Dr.med. Eduarda Švarca un Rotenburgas vājprātīgo iestādes direktora psihiatra, Dr.med. Tillinga rakstītai apliecībai par fon Rautenfelda gara stāvokli. Šī apliecība skan: „ Heinrihs (tagd Joans) fon Rautenfelda kungs, pēc viņa sprieduma spējām par pasauli un cilvēkiem, jaatzīst garīgā ziņā par nesamērīgu ar savu kārtu un stāvokli, bet citādi arī nevar būt viņa grūtajos, nospiedošos un sarežģītos dzīves apstākļos, kādos viņš atradies no savas bērnības. Aiz bieži atkārtojošām grūtām slimībām Heinrihs fon Rautenfelda kungs atradās vairākus gadus no vietas vājā fīziskā stāvoklī. Šis vājais fiziskais stāvoklis, nepietiekošā izglītība, dzīves nepazīšana un nospiedošie dzīves apstākļi noveda viņu fantastiskās idejās. Vēlāk, kad Heinrihs fon Rautenfelds nāca sakarā ar dzīvi un ar izglītotu un piedzīvojušu cilvēku spriedumiem, viņš sāka gaiši skatīties savā nospiedošā stāvoklī un izlabot daudz no tā, ko agrāk bija prātojis, nāca pie patiesa slēdziena par savu stāvokli un saviem тuviniekiem un sāka pieprasīt to, uz ko viņam bija likumīga tiesība. Tādā kārtā Heinrihs fon Rautenfelds savās garīgās funkcijās nav atzīstams par garīgi slimu vai nenormālu psihiskā ziņā un arī viņa raksturā nav tādu iezīmju, kas dotu iemeslu aizbildnības iecelšanai par viņu” Šai liecībai jo lielāka nozīme vēl aiz tam, ka Dr.Švarcs ir Rīgā ievērojamais nervu ārsts un Dr. Tillings bija vienīgais īsts specialists – psihiatrs Rīgā. Tagad fon Rautenfelds atrodas jau otro gadu Aleksandra augstumu iestādē un pēdējā laikā miesīgi un garīgi ievērojami stiprinājies. Visā drīzumā tiks sperti soļi viņa atsvabināšanai no šīs iestādes un varbūt tas jau būtu noticis, ja viņš nebūtu mēģinājis izdarīt bēgšanu. Pēterburgas zvērinātais advokāts V. Jau sakrājis ievērojumus materiālus un noturējis vairākas juristu sapulces šo materiālu apspriešanai. Tā fon Rautenfelda lietu risina gan lēnām, bet droši un sekmīgi uz priekšu, lai gan tā ir ļoti sarežģīta.
Jaunākas ziņas
Trešdien, 14. augustā 1913g. Nr 221.
Joana fon Rautenfelda lietā nelaiķa Dr.Šenfelda Mariana apsūdzējusi caur zv. adv. Šablovsku „Prib. Kraj” līdzstrādnieku Pavlovu un bijušo redaktoru Krugeri uz soda likumu 1525. panta pamata par neslavas celšanu viņas nelaiķa vīram ar vairākiem rakstiem minētā avīze par tā attiecībām ar fon Rautenfeldu. Pirmdien apsūdzētie bija izsaukti pie izmeklēšanas tiesneša samierināšanai, bet viņi neieradās, vēlēdamies, lai sūdzību izspriež tiesa.
   Jaunākās ziņas
Otrdiena, 17.septembrī 1913g. Nr.255
Joana fon Rautenfelda laulības sķiršanas lietā Jelgavas apgabaltiesa un Pēterburgas tiesu palāta deva atraidošu spriedumu, jo sūdzētāji nepierādīja viņu precešānas laikā par garā vāju. Pēterburgas tiesu palātas spriedumu pārcelt senatā un lai pierādītu, ka fon Rautenfelds sirgstot ar vecu gara vājību, piektdien (13.septembrī)viņu sīki izpratināja komisija Vidzemes guberņas valdes ārstniecības nodaļā, piedaloties viņa kundzei un Vidzemes gubernatora sevišķu uzdevumu ierēdnim, baronam Drašenfelsam. Fon Rautenfelda atbildes bija skaidras un noteiktas, viņš žēlojās tikai par saviem radiem un, ka Šeinfeldta klīnikā apgājušies ar viņu nelabi. Par Šeinfeldta nošaušanu viņš izsakas , ka Šeinfeldts viņam uzbrucis, viņš šāvis bez mērķa, lai atsvabinātos, bet vai viņš ķēris ar kādu šāvienu Šeinfeldtu, to viņš nezinot, jo atsvabinājies no tā viņš metās bēgt. Komisija vēl nav taisijusi lēmumu par viņa gara stāvokli, bet iesākusi tikai apspriešanu. Savu lēmumu komisija paziņos arī fon Rautenfelda kundzei, kas līdz šim nekad nav darīts, nedz arī viņa nav bijusi klāt pie sava vīra nopratināšanas.
Jaunākās ziņas
Piektdien, 10. Janvārī 1914g. Nr. 10 
Joanu fon Rautenfeldu, kā jau ziņots, Vidzemes guberņas medicīnvaldes sasauktie eksperti atzina, pēc pamatīgas izmeklēšanas, par garīgi veselu. Pēc tam viņu sāka pastāvīgi apmeklēt viņa māte un pēdejā laikā arī brāļi un māsas, pienesot viņam ēdienus un dzērienus; bet tagad jau kopš vairākām nedeļām viņš sācis stipri pārvērsties. Vai ar katru dienu viņš kļūst miesīgi un garīgi vājāks un viņu pārņēmusi tā kā miega sērga, jo viņš guļot 15 un vairākas stundas neuzmosdamies. Ēstgriba viņam esot zudusi un viņa spēki manāmi mazinoties.
Jaunākās ziņas
Svētdiena, 27.aprīlī. 1914g. Nr 115.
Ar varu nervu klīnikā.Pēterburgas tiesu palāta iztiesāja 22.aprīlī skolotājas Ivanovas apelācijas sūdzību pret Rīgas apgabaltiesas spriedumu viņas civilsūdzību par 1 600 rbļ. piedzīšanu no Dr.Šenfelda mantiniekiem Rīgā.Pēc „Rižskij vestņik”atstāstījuma, lietas apstākļi pierād, kādas nebūšanas notiek nervu klīnikās. Sūdzētāja Ivanova nobegusi Pēterburgas augstāko sieviešu kursu matematikas fakultāti un pelnijusi kā skolotāja 100 rbļ.mēnesī. Aiz pārpūlēšanas viņa sasirgusi ar nerviem un atbraukusi uz Rīgas jūrmalu atpūsties. Aiz dažādiem iemesliem viņas māte ievilinājusi viņu Dr.Šenfelda klīnikā , kā pansionātā kur viņa tika turēta gadu un 4 mēnešus. Tiekot brīvībā, viņa iesniegusi Rīgas apgabaltiesā sūdzību pret Dr.Šenfeldu, pieprasot par 16 mēnešiem 1 600 rbļ., t.i. 100 rbļ. mēnesī. Tiesa atraidijusi viņas sūdzību, motivēdama atraidījumu ar to, ka viņa ārstējusēs Behtereva klīnikā, bijusi garīgi slima. Šo spriedumu viņa pārsūdzēja Pēterburgas tiesu palātā, kur viņa un viņas pilnvarnieks zv. Adv. Bukacels pierādījuši, ka viņa ārstējusies nervu bet ne vājprātīgo nodaļā un izlaista vesela. Palātā uzstājusēs arī pate Ivanova un pārliecinājusi tiesu, ka par viņas gara slimību nevar būt ne runas. Tiesu palāta atzinusi Dr.Šenfelda rīcību par nepareizu, atcēlusi Rīgas apgabaltiesas spriedumu un piespriedusi viņai no Dr.Šenfelda mantiniekiem 1 600 rbļ. un tiesas izdevumus divās instancēs.
Jaunākās ziņas
Pirmdien, 15. decembrī, 1914g. Nr.345
Apgabaltiesa šodien iztiesās prāvu pret vietējo avīžu līdstrādnieku Pavlovu, kurš tiek apvainots, ka ziņojis nepareizi avīzē par Dr Šenfelda slepkavību sakarā ar Henriha fon Rautenfelda uzturēšanos Šenfelda slimnīcā.
Jaunākās ziņas
Otrdiena, 16.decembrī, 1914g. Nr.346
Prāva pret „Utro Rossiji” līdzstrādnieku Dr.Šenfelda lietā.
Maskavas laikraksta „Utro Rossiji” 18. jūlija un 18.augusta numuros bija drukātas divas plašas korespondences par Dr.Šenfelda nošaušanu, kuras iesūtītas no „U.R.” Rīgas korespondenta J.Pavlova. Korespondences pārdrukāja arī vietējā krievu avīze „Prib.Kraj”, pret kuras redaktoru Krīgeri nošautā atraitnes pilnvarnieks zv.advokāts Šablovskis jau agrāk cēla Rīgas apgabaltiesā sūdzību par apmelošanu un goda aizskāršanu. Uz tā paša Šablovska sūdzības pamata vakardien Rīgas apgabaltiesā tiesāja korespondentu Jegoru Pavlovu. Pēdējā korespondencē bija rakstīts, ka vēlāk nošautais Dr. Šeinfelds turējis pilnīgi veselu fon Rautenfeldu savā klīnikā ar varu, bija rupš pret vinu un viņa sievu, kad tā nākusi apmeklēt savu vīru, ka pateicoties Dr. Šeinfeldam un fon Rautenfelda ģimenes locekļu pūlēm, nepatiesi atzīts par vājprātīgu. Tiesas priekšā apsūdzību uzturēja Šablovskis, bet Pavlovs aizstāvējās pats. No Pavlova puses nopratināja divus lieciniekus – P.Lasi un Elizabeti Berens fon Rautenfeld kundzi. Lasis pēc slepkavības, pa dažādām iestādēm un vietām vācis ziņas, tiesu aktus un dažādus dokumentus un varot apliecināt laikrakstos ziņotu patiesību. Fon Rautenfelda kundze liecināja, ka būdama trūcīga kalpone iemīlējusies savā tagadējā vīrā un salaulājusies ar viņu 9.janvārī 1912g. кad ar viņu bija pazīstama jau 4 gadus. Fon Rautenfelda māte draudēja, ka atstās viņu bez mantojuma. Līgavu baidijuši ar to, ka Rautenfelds ir garīgi slims. Viņa tomēr bijusi pārliecināta, ka R. bijis pilnīgi vesels un tāds esot arī tagad. Savukārt gadijumu, kad R. pārgājis pareizticībā viņa radinieki iztulkojuši kā vājprātības pazīmi.Šablovskis dibinās uz to, ka R. divas reizes tiesas ceļā oficiāli atzīts par vājprātīgu un vēl sōdien atrodas Aleksandra augstumu slimnīcā; viņš nesaudzīgi kritizē P.Laša liecību, mēģina mīkstināt liecinieces izteikumus un atrod, ka J.Pavlovs sodams par nolaidību, pats par patiesību nepārliecinādamies, paļaujoties tikai uz P.Lasi. J.Pavlovs vēl aizrādija, ka viņa nolūks bija apgaismot vēl aizvien tumšo lietu. Pēc ilgas apspriešanās tiesa pasludina lēmumu, ka J.Pavlovs ir attaisnots.